Nu, ko... jānoskrien!

Principā tā diena ir gandrīz pienākusi. TĀ diena. tā diena, kurai gatavojos kopš 1.jūnija. Tātad vairāk kā trīs mēnešus. Pirmajā treniņā, kad skrēju 4km, tiešām neticēju, ka tas ir iespējams. Tagad ticu. Ja nenoskriešu, tad tas būs traumēta ceļa dēļ. Es zinu, ka sirds to var. Es zinu, ka ar Isostar batoniņu palīdzību arī enerģijas pietiks. Es tam ticu. Es tikai neesmu pārliecināta par to celi. Noteipots ir. Nedēļu saudzēts ir. Ortozi, protams, uzlikšu. Es lūdzu Kādam Tur Augšā, lai celis iztur! Es to ļoti vēlos. Ļoti, ļoti.

(JĀ)NOSKRIEN!

31.treniņš pusmaratonam

Datums: 11/09/2011 (svētdiena) Nosaukums: 31.treniņš pusmaratonam Noskrietais: 12km Ilgums: 1:39:35 08:17 min/km 7.23 km/h Pulss: 177

Piezīmes: Sākums: 19:00, 1798kcal.     Nu, ko. Visu nedēļu bez sporta (ok, viens presītes/koresetes treniņš pie fizioterapeita trešdiena). Šodien ideāls laiks, lai skrietu. Pusdienu nogulšņāju pa gultu un tad arī vakarā iztaisījos uz skrējienu. Baigā baža bija par celi, bet, nu, ar cerīgu skatu devos karjera virzienā. Šodien skrēju ne pa asfaltu, iedomājos, ka pārmaiņas varbūt ir tas, kas vajadzīgs tam celim. Un arī, ja ne pa asfaltu, tad līdz ar to arī Lafuma krosa kurpēs, nevis skriešanas kedās. Principā noskrēju šodien. Kreiso celi sāku just (ne sāpes, bet vienkārši pamanīju, ka tas eksistē) ap 30.to minūti, ap stundu jau sāku just nopietnāk, bet tās toč nebija sāpes. Kad bija stunda aptuveni, apēdu vienu Isostar batoniņu. Nebiju it kā baigi nogurusi tai brīdī, bet stunda bija pagājusi un man kaut kā liekas, ka tas ir tas brīdis, kad jāieēd. Taču laikam efekts nebūs bijis pietiekams, jo pēdejos divus kilometrus es vienkārši vilkos. Es GPSā skatījos katrus 10 metrus... Drausmas. Likās, ka galīgi nespēju pacelt kājas, drausmīgi grūti bija... :( Bet, nu, kaut kā aizvilkos tos pēdējos metrus... Švaki, švaki. :( Vīrs domā, ka vienkārši trūka enerģijas. It kā tā nevajadzētu būt. Ēdusi biju. Visu dienu gulšņājusi un enerģiju netērējusi... Nezinu. Ok, tas nozīmē, ka sacensībās drošībai vajag vairāk kā batoniņu katrai stundai paredzēt. Tagad tikai nesaprotu, vai man ļaut nedēļu kājām un celim in particular atpūsties un tad nākamais skrējiens man būtu Valmierā, vai arī tomēr pa nedeļas vidu noskriet tos gudro cilvēku sastādītā grafika paredzētos 5km otrdienā vai trešdienā... Vēl jāizdomā. Bet vispār trakums ir klāt - nākamsvētdien jānoskrien!!!

Izlaistie divi treniņi

Tātad, saudzējot celi, neskrēju otrdien 6km un neskriešu šodien 5km. Svētdien paredzēti 12km. Izlēmu, ka svētdien skriešu līdz punktam, kas pienāks pirmais - 12km vai sāpošs celis. Cerams, ka tie būs 12km. Vakar man fizioterapeits noteipoja celi. Varbūt tas palīdzēs. Vismaz varētu placebo efektu dabūt :)

Iedvesmojoši no Lauras

Šodien caur OreMan blogu nokļuvu uz Lauras blogu, kur nokļuvu līdz šim rakstam, kas mani iedvesmoja! Izklausās tieši tā, kā man laikam sanāks noskriet/noiet savu pirmo pusmaratonu Valmierā 18.septembrī :)

30.treniņš pusmaratonam (FAIL)

Datums: 04/09/2011 (svētdiena) Nosaukums: 30.treniņš pusmaratonam (FAIL) Noskrietais: 8.5km Ilgums: 1:14:41 08:47 min/km 6.83 km/h Pulss: 174

Piezīmes: Sākums: 11:14, 810kcal.  Šajā dienā vajadzēja būt manam visgarākajam skrējienam pirms Valmieras pusmaratona. Plānā bija 17km. Es tiešām ticēju, ka tos noskriešu. Tā tam bija jābūt. Biju sagatavojusies. Dabūju vīra telefonu ar GPS, kas man smuki varētu pateikt, kur ir tie 17km... Pēc pirmajiem diviem kilometriem atkal mans organisms prasīja wc. Tas ir pilnīgs idiotisms patiesībā. Jo tā tas ir katru reizi, kad izeju skriet ap rīta pusi (tas ir tad, kad man arī būs jāskrien Valmieras pusmaratons). Un nelīdz tas, ka esmu bijusi wc tieši, pirms eju skriet. Nepalīdz. Ap otro, trešo kilometru vajag. Un tad man bija glābiņš, ka pilsētas pludmalē ir publiskās tualetes. Bet šoreiz skrienu - un bļā! - uz rudeni tās ir novāktas! Nu, neko, pārvarēju kaunu un iegāju vietējā viesu namā, palūdzu, lai ielaiž uz wc. Labi, pofig par šo svētdienu skrējienos, bet ko gan es pasākšu Valmierā? Es jau noskaidroju, ka wc ir pie 4,1km... Hmmm, tik tālu vajadzētu izturēt. Labi, tas tā. Tālāk. Skrienu, skrienu un domāju, cik man nav viegli, bet ka es tik un tā noskriešu... Ap 45min sagribējās ēst, apēdu vienu Isostar batoniņu. Labais vispār ir par to, ka, skrienot šādus gabalus, es drīkstu ar baudu, bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem apēst šokolādes batoniņu :) Nu, vo... Es skrienu, skrienu pa dambi, ap stundu nodomāju: cik forši, ka man nekas nesāp! Un - še tev! Atlika tikai nodomāt, kad pie 1:09 iesāpējās celis. Turpinu skriet. Iesāpējās vēl. Sāku iet. Un tad vairs neko. Tikai paklibot. Kliboju uz priekšu. Apstājos, pamasēju. Mēģinu skriet. SĀP!!! Mēģinu iet klibojot. SĀP!!! Un viss. Un pilnīgi viss. Sapratu, ka tālāk pat vairs paklibot nevaru. Jāsēžas nost. Apsēdos uz dambja un raudāju. Žēloju sevi un raudāju. Noskrieti bija aptuveni 8,5km. Sazvanīju, lai man brauc pakaļ, jo līdz mājām kādi 3km bija, nez vai varētu/vajadzētu tos aizklibot... Tāda mana sāpīgā svētdiena bija. Un pats dīvainākais ir, ka man vakar nekas vispār nesāpēja! Visu dienu normāli pārvietojos, pat pa kāpnēm. Celi vispār nejutu! Nesaprotu. Šodien neskriešu paredzēto 6km treniņu, vēl pasaudzēšu sevi. Skriešu ceturtdien 5km. Svētdien mēģināšu 12km. Katrā ziņā skaidrs diezgan, ka, ja man Valmierā tā notiks, es mocīšos, es iešu, es rāpošu, es raudāšu, bet mēģināšu tikt līdz finišam.

29.treniņš pusmaratonam

Datums: 31/08/2011 (trešdiena) Nosaukums: 29.treniņš pusmaratonam Noskrietais: 7km Ilgums: 55:59 07:59 min/km 7.50 km/h Pulss: 173

Piezīmes: Sākums: 19:47, 602kcal.  Vakar sapratu, ka man pietrūkst 6,4km, lai augustā dabūtu 100km/mēnesī nozīmīti :) Nu, ko, principa pēc jāskrien! :) Bažas gan bija par to, kā nu būs skriet divas dienas pēc kārtas (otrdien 8km, trešdien 7km), bet baaaaaaigi gribējās to simtiņu savākt :) Noskrēju. Jā, kājas jutu vairāk kā citreiz. Uz beigām jau bija totāls nogurums, papēži sāka ķerties pret asfaltu, likās, ka varu pat "uz acīm nolikt" :) Tā kā nebija pieejams vīra telefons ar GPS un no galvas es zinu tikai, kur man ir 5, 6 vai 7km, tad skrēju 7km, lai droši, sevi nemānot, būtu noskrieti 100km augustā :) Brīnumi gan bija ar pulsu - tas nebija uzreiz virs 180 kā pēdējās 2 reizes... tas bija virs 170 tikai. nu, labi. nezinu, kas par iemeslu, bet labi. Škrobe par to, ka man ļoti patīk skriet pa dambi, bet tur tagad pēdējās reizēs kaut kādas kreisās mušiņas vislaik sejā skrien :( Besī ārā! Cerams, drīz visas nosals :D Daudz citu skrējēju vispār satiku vakar. Visi gan tādi fiksie izskatās, bet to jau es zinu, ka aiz manis Valmierā paliks tikai tie, kas nenoskries vispār :) Vakar neaizmirsu uzlikt ortozi celim, jo skaidrs, ka divas dienas pēc kārtas - tas ir liels risks. Ap 20.to minūti sāku just, bet principā es neteiktu, ka sāpēja. Kā jau minēju, muskuļu nogurums bija baiss vakar, pie pašām beigām, kad jāiet caur tuneli... Āāāāā - kāpnes ir EVIL! It sevišķi uz leju :) Pēc treniņa pie ceļa paturēju sasalušu pīrāgu mīklu :D, varbūt tāpēc šodien vispār nekas nesāp :) es jau domāju, ka šodien vispār nepaiešu. bet - nē, izrādās mans organisms kaut ko jau spēj turēt :) Un lielākie brīnumi man nāca no rīta. Man vispār nesāpēja mugura!!! Varbūt tāpēc, ka tikai 6 stundas gulēju. Varbūt. Bet nesāpēja! :) Kaut iepriekšējā naktī nomocījos diezgan konkrēti.  Tātad šodien paredzētos 6km neskriešu. Svētdien (vai varbūt sestdien) garākais treniņš pirms Valmieras. 17km. Es zinu, ka to varu. Tikai vēl jāizdomā, kur skriet. Gaidu patiesībā :)

28.treniņš pusmaratonam

Datums: 30/08/2011 (otrdiena) Nosaukums: 28.treniņš pusmaratonam Noskrietais: 8.5km Ilgums: 1:08:14 08:01 min/km 7.47 km/h Pulss: 180

Piezīmes: Sākums: 19:15, 778kcal.   Jēij, ar šo skrējienu tiku pie renčika "8". :) Devītniekam gan man vajag vēl 5 skrējienus, tā kā skaidrs, ka to līdz pusmaratonam nepaspēšu savākt, jo garajiem skrējieniem man palicis vienreiz 17km, tad 12km, tad pusmaratons jau klāt!  Visu laiku vakar lija, tas bija patīkami atvēsinoši. Taču vējš uz dambja gan bija nejauks. Ļoti. Bet nekas vispār nesāpēja :) Es biju aizmirsusi uzlikt ortozi uz ceļa, bet tik un tā nesāpēja. Tas ir forši. Šodien konstatēju, ka man pietrūkst 6,4km, lai augustā būtu noskriets simtiņš. Pēc grafika man jāskrien rīt 6km, bet rīt jau septembris! Tā kā laikam šodien pēc ārstnieciskās vingrošanas vēl pa tumsu būs jāsaņemas tiem atlikušajiem 6,4km. Nu, tā, principa pēc. Lai būtu 100km augustā :) Es gan nekad neesmu skrējusi divas dienas pēc kārtas, bet jāpamēģina. Nu, laikam. Tad jau vakarā redzēs, vai saņemšos. Vajadzētu :) Principa pēc :)