Principā tā diena ir gandrīz pienākusi. TĀ diena. tā diena, kurai gatavojos kopš 1.jūnija. Tātad vairāk kā trīs mēnešus. Pirmajā treniņā, kad skrēju 4km, tiešām neticēju, ka tas ir iespējams. Tagad ticu. Ja nenoskriešu, tad tas būs traumēta ceļa dēļ. Es zinu, ka sirds to var. Es zinu, ka ar Isostar batoniņu palīdzību arī enerģijas pietiks. Es tam ticu. Es tikai neesmu pārliecināta par to celi. Noteipots ir. Nedēļu saudzēts ir. Ortozi, protams, uzlikšu. Es lūdzu Kādam Tur Augšā, lai celis iztur! Es to ļoti vēlos. Ļoti, ļoti.
(JĀ)NOSKRIEN!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru