21.treniņš pusmaratonam

Datums: 07/08/2011 (svētdiena) Nosaukums: 21.treniņš pusmaratonam Noskrietais: 10.5km Ilgums: 1:25:11 08:06 min/km 7.40 km/h Pulss: 172

Piezīmes: Sākums: 19:29, 909kcal. Atkal noskrēju tālāk kā jebkad. Pulsu zem 170 nebija iespējams noturēt. Tas baigi psiholoģiski nomāc, ka es skrienu tik nenormāli lēni, bet pulss tik nenormāli augsts :( Kājas sākotnēji jutu apakšstilbos aizmugurē, bet principā bija labi. Tāds foršs vējiņš, kādi +17grādi. Laiks bija ideāls. Bet noteikti neapgalvošu, ka bija viegli. bet tātad - pusi no pusmaratona es varu noskriet! :) Jā, tas tiešām ir galīgi mentāli traumējoši - tu velcies tā, ka pusmaratons knapi 3 stundās iekļaujas (nu, pavisam nedaudz virs 7km/h) un tavs pulss ir virs 90% no tava atļautā. Un tu zini, ka tā nedrīkst darīt. Bet sajūtas ir pilnīgi ok. Bet skaitļi nemelo. Tipa. A varbūt melo? Varbūt mans it kā visā visumā labais Sigma pulsometrs tomēr kaut ko man stāsta ne to? Un, ja tas nemelo, tad vai tas nozīmē, ka man ir galīgi vāja sirds? Bet, ja būtu tā, tad taču man būtu ārkārtīgi grūti noskriet vairāk kā stundu ar pulsu virs 90%...? Katrā ziņā, es bažījos, ka, to pati nepamanot, varu pārcensties/pārpūlēties/pārtrenēties... Pagaidām gan nav nekādu pazīmju, ka tā būtu, jo pēc treniņiem es nejūtos pārgurusi vai nemirstu nost, es tiešām jūtos enerģiska/laimīga/apmierināta... Un nākamajās dienās arī pēc garajiem treniņiem man nekas nesāp. Miegs labs. Viss liecina, ka mans ķermenis jūtas labi. Viss, izņemot tos skaitļus pulsometrā... Nu, vo. Rīt tad vajadzētu gūt kaut kādu apjausmu par precīzākiem skaitļiem, jo dodos uz Sporta Laboratoriju uz komplekso slodzes testu. Un tieši uz skrejceliņa. Tad nu visiem skaitļiem vajadzētu būt patiesiem un tieši maniem. Redzēs, ko teiks. Man jau bail, ka aizliegs skriet ar pulsu virs 150. Un tad tas nozīmē, ka principā man aizliegs skriet, jo zem 150 es varu tikai iet. Un vēl ir jautājums - vai es klausīšu? Jo tomēr to Valmieras pusmaratonu es gribu noskriet. Pat, ja tas nozīmē, to noskriet ar augstu pulsu. Nomirt jau nenomiršu. Sānos man nedur vispār nekad. Tad jau tas varētu liecināt, ka manam organismam ir pieņemami šitik gari treniņi ar tieši šādu intensitāti... Nu, tādas manas pārdomas šobrīd. Rīt būs atklāsmes Sporta Laboratorijā. Un cerams, ka vairāk skaidrības par to, kā tad man vajadzētu trenēties turpmāk.