Vakar pēc plāna bija jāskrien 6km. Bet man pēc otrdienas 8km un trešdienas ārstnieciskās vingrošanas un 17km ar velo vēl joprojām sāpēja kreisā kāja. Līdz ar to devu sev brīvdienu. Ne ar vieglu sirdi gan. Baigi jau gribējās noskriet pilnīgi visus treniņus, bet, nu, tomēr nesanāca gan. Vienu brīdi domāju, ka varētu jau vēl šodien skriet, bet 05:20 piecelties tiešām nespēju un vakarā man tiešām nebūs iespējas skriet, jo nav, kas Raivi pieskata. Tad nu viens mazais treniņš tiek izlaists. Un varbūt tas arī ir nepieciešams manam organismam - nedaudz atpūsties.
Izlēmu, ka svētdien tomēr savus 13km skriešu savā nodabā, jo izskatās, ka uz Ozolniekiem tikt baigi čakarīgi, visa braukšanas/skriešanas organizācija no manis prasa pārāk daudz laika un nervu. Nekas, būs labi. Varbūt vīrs ar riteni līdzi pabraukāsies :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru