Ak, cik tas bija nomierinoši! :) Otrdien uz kompleksās slodzes testu gāju ar ļoti lielām bažām par to, ka "dabūšu iekšās" no sporta ārstes, cik nepareizi es trenējos (pulss ~170), ko es vispār esmu iedomājusies šitik īsā laikā sagatavoties pusmaratonam, kā es bojāju savu sirdi un savu veselību... Nu, nobijusies biju ne pa jokam. Jo aizdomas, ka trenējos nekorekti, ir visu laiku.
Biju pierakstījusies, lai testu veiktu uz skrejceliņa, bet, kad ārste ieraudzīja manu iepriekšējo treniņu pulsus, teica, ka nav jēgas uz skreceliņa, jo process būs jābeidz ļoti ātri, es ilgi nevarēšu izturēt. Tad nu veicām slodzes testu uz velo. Minos 22 minūtes, pārtraukšanas iemels "sāpes kāju muskulatūrā" - vienā brīdī bija skaidrs, ka mani muskuļi tieši apkārt ceļiem vienkārši vairs "nepavelk" slodzi.
Galvenie secinājumi:
1) ar sirdi man viss ir kārtībā, nekas tur nav neritmisks vai kaut kā citādi ne-normā. Tas priecē;
2) mans plaušu tilpums jau ģenētiski ir lielāks kā vidēji manai komplektācijai, taču izskatās, ka es elpoju par seklu un bieži. Es neizmantoju savu potenciālu. Jāmācās elpot dziļāk, tad arī pulss būs zemāks;
3) mans treniņu plāns ir atbilstošs manām tagadējām spējām, es drīkstu to turpināt un es varēšu noskriet pusmaratonu Valmierā 18.09., iekļaujoties zem 3 stundām :)
Tādi tie pīrāgi. Tātad "pa lielam" es visu daru pareizi un tā tik turpināt. Jāpapildina savi treniņi ar vienu treniņu uz riteņa, kad vismaz stundu no vietas varu noturēt pulsu starp 145-155, tas trenēs sirsniņu un patraucēs maniem tauciņiem :)
Katrā ziņā skaidrs ir viens - pasākums noteikti bija to vērts. Ieguvu atbildes uz visiem saviem jautājumiem un guvu pārliecību, ka visu daru pareizi, nekaitējot savai veselībai :)
Un forši, ka pasākums man izmaksāja tikai 40Ls, jo man ir VSK Noskrien biedra karte :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru